apgādība
apgādība -as, s.
1.parasti vsk. Nestrādājoša (veca, nepilngadīga u. tml.) cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
PiemēriBūt tēva apgādībā.
1.1.Gādība, apkopšana.
PiemēriMājās mazmeita paņēma vistiņu tūliņ savā apgādībā, krietni paēdināja..
2.novec. Apgāds, apgādniecība.
Piemēri«Prometa» apgādībā [20. gados] iznākušas L. Laicena grāmatas «Berlīne», «Semafors» u. c.
Avoti: 1. sējums