apgaismojums
apgaismojums -a, v.; parasti vsk.
2.Ierīce, kas dod mākslīgu gaismu.
PiemēriSatumsa vakars, bet mašīnas apgaismojums nebija kārtībā, nedega prožektori.
3.Rezultāts → apgaismot2. Attēlojums, izskaidrojums.
PiemēriPareizs laikmeta apgaismojums romānā.
3.1.lok.: apgaismojumā Ievērojot (ko), no kāda viedokļa, no kādām pozīcijām.
PiemēriViņi taču.. ir bārenīši. Man it kā jaunā apgaismojumā tikai tagad tas tā īsti ienāca prātā.
Avoti: 1. sējums