apgarot
apgarot -oju, -o, -o, pag. -oju, trans.
1.parasti 3. pers. Piešķirt cildenumu (piemēram, darbam, mūžam).
PiemēriDraudzība apgaro mūžu.
1.1.Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (par domām, jūtām).
Piemēri..[sanitāres] seju apgaro mierīga domu ēna.
2.Izraisīt cēlas jūtas, centienus. Iedvesmot, sajūsmināt.
PiemēriNē, - tomēr bij kaut kas, ko šie simpātiskie inteliģenti prata labāk pateikt kā [nekā] viņi paši. Arī tie skaistie vārdi nebij.. vārdi vien, tie iekvēlināja, stiprināja, trauksmīgi apgaroja... [Domā Ošu Anna.]
Avoti: 1. sējums