Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apglumēt
apglumēt
parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja (retāk -gluma, 1. konj.); intrans.
Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
Piemēri
Apglumējusi sieksta.
Piemēri
Apglumējusi sieksta.
Ar laiku koks [ūdenī] nomelnē, apglumē, beidzot.. grimst..
..[cietuma] pagraba stāvā, dziļi pazemē, četri karceri mitrām, apglumējušām sienām.
No satrakotās ūdens masas laivas tuvumā izauga milzīga, zaļganām aļģēm un koraļļiem apglumējusi klints.
Trauks apglumis.
Avoti:
1. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
apglāstīt
apglaudīt
apglaust
apglausties
apgleznojums
apgleznot
apgludināt
apglumēt
apglūnēt
apgrābāt
apgrābstīt
apgrābt
apgraizīt
apgramstīt
apgrauzdēt
Tēzaurs
apglumēt
MLVV
apglumēt
MEV
apglumêt