apglumēt
apglumēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja (retāk -gluma, 1. konj.); intrans.
Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
PiemēriApglumējusi sieksta.
- Apglumējusi sieksta.
- Ar laiku koks [ūdenī] nomelnē, apglumē, beidzot.. grimst..
- ..[cietuma] pagraba stāvā, dziļi pazemē, četri karceri mitrām, apglumējušām sienām.
- No satrakotās ūdens masas laivas tuvumā izauga milzīga, zaļganām aļģēm un koraļļiem apglumējusi klints.
- Trauks apglumis.
Avoti: 1. sējums