Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apguldīt
apguldīt
-u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.
Novietot guļus. Nolikt gulēt.
Piemēri
Apguldīt ievainoto.
Piemēri
Apguldīt ievainoto.
Māte viņu [aizmigušo bērnu] viegli uzcēla, aiznesa vietiņā un apguldīja.
Martu [meiteni] apguldījusi, Anna nokāpa zemē, viņa vēl gribēja drusku pastaigāt pa mežmalu.
Pagalam nogurušu, sarkanām acīm, asaru svītrām strīpainu seju viņu aizvadīja uz guļamistabu un apguldīja. Viņa tūliņ aizmiga, dziļā, mierīgā miegā.
Guna [Normundam]: Tik neaizej, ak, pagaidi, es tevi Ar skūpstiem apguldīšu un ar smiekliem Kā cīruļdziesmām rītos modināšu.
1.1.
pārn.
Apbedīt, apglabāt.
Piemēri
Saranskā mums brāļu kapā Anna Lūse [komisāre] apguldīta.
Piemēri
Saranskā mums brāļu kapā Anna Lūse [komisāre] apguldīta.
Avoti:
1. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
apgrozījums
apgrozīt
apgrozīties
apgrūtinājums
apgrūtināt
apgruzdēt
apguldināt
apguldīt
apgulēties
apgult
apgulties
apgumzīt
apgurdināt
apgurt
apgurums
Tēzaurs
apguldīt
MLVV
apguldīt
MEV
apgùldît