apgurt
apgurt -gurstu, -gursti, -gurst, pag. -guru; intrans.
1.Sajust pagurumu, spēka trūkumu.
Piemēri..vecā Purklāvu Ieva gan mēģināja iet kājām aiz sava vīra zārka, bet pusceļā apgura, un viņu nosēdināja ratos.
- ..vecā Purklāvu Ieva gan mēģināja iet kājām aiz sava vīra zārka, bet pusceļā apgura, un viņu nosēdināja ratos.
- Acis apgurst, skatīties nemaz vairs netīkas... Vecā, gurdā galva skumji noliecas uz krūtīm.
- Dažas bezdelīgas sāka apgurt un palika iepakaļus. Gaidīdamas arī iepriekšējās sāka lēnāk laisties. Bet tas it kā vēl vairāk nogurdināja. Viss bezdelīgu bars juta, ka atpūta nepieciešama.
- Jāzeps [Naftalim]: Vai es nenesu [nastas] No laba prāta, kad bij jāpalīdz, Kad ejot apguri tu karstumā?
1.1.Pazaudēt sparu, enerģiju.
Piemēri..[priekšnieks] nekādi nav mācējis sadzīvot ar priekšgājēja savāktajiem šoferiem, - daļu no tiem viņš padzinis, bet pēc pāris mēnešiem apguris cīnīties.
- ..[priekšnieks] nekādi nav mācējis sadzīvot ar priekšgājēja savāktajiem šoferiem, - daļu no tiem viņš padzinis, bet pēc pāris mēnešiem apguris cīnīties.
1.2.pārn. Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
PiemēriBeidzot, ap pusnakti, kad negaiss pavisam apgura.., viņa to [vīru] atrada liedaga smiltīs.
- Beidzot, ap pusnakti, kad negaiss pavisam apgura.., viņa to [vīru] atrada liedaga smiltīs.
Avoti: 1. sējums