apjaust
apjaust -jaušu, -jaut, -jauš, pag. -jautu, arī -jaužu, -jaud, -jauž, pag. -jaudu; trans.
1.Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
PiemēriViņa nozīmi apjauta, viņam vēl dzīvam esot, arī tādi ļaudis, kam Raiņa augstā domu pasaule varbūt nebija pieejama.
- Viņa nozīmi apjauta, viņam vēl dzīvam esot, arī tādi ļaudis, kam Raiņa augstā domu pasaule varbūt nebija pieejama.
- Bet, kad bija sasniegta [Zilā kalna] virsotne un atklājās plašais skats uz Burtnieku ezeru tālumā, tikai tad visi [ceļotāji] apjauta, ka Zilais kalns tomēr ir augsts.
- Ezera plašumu apjaust un izbaudīt vislieliskāk iespējams tādā reizē, kad cilvēks spiests tam apsoļot apkārt..
1.1.reti Neskaidri uztvert (parasti ar redzi).
PiemēriKrēslā apjaust mājas siluetu.
- Krēslā apjaust mājas siluetu.
- Es dzirdu tikai viņa elpu. Pavisam neskaidri apjaušu sejas kontūras.
Avoti: 1. sējums