Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apkārtceļš
apkārtceļš -a, v.
1.Ceļš, kas ir garāks par kādu citu ceļu, kurš ved uz to pašu vietu.
PiemēriIet pa apkārtceļu.
1.1.Apbraucamais ceļš.
PiemēriŠosejas remonta dēļ jābrauc pa apkārtceļu.
Avoti: 1. sējums