apkapāt
apkapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm).
PiemēriAtraktās saknes apcērt, ar svīrēm [svirām] atrauj no zemes un apkapā ar cirvi mazākās blakus saknītes.
1.1.Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
PiemēriKļavas zirgu apgrauztas un cirvjiem apkapātas.
1.2.reti Nopļaut, appļaut ar īsiem izkapts cirtieniem.
PiemēriPēdējo griezienu [ar izkapti] pustukšā izliecis un dažas nesasniegtās smilgas apkapājis, [pļāvējs] pašapzinīgi paskatījās atpakaļ.
Avoti: 1. sējums