apkapāt
apkapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm).
PiemēriAtraktās saknes apcērt, ar svīrēm [svirām] atrauj no zemes un apkapā ar cirvi mazākās blakus saknītes.
- Atraktās saknes apcērt, ar svīrēm [svirām] atrauj no zemes un apkapā ar cirvi mazākās blakus saknītes.
- Man bij arī tāds mazs cirvītis. Ar to es varēju apkapāt eglēm sausos zarus gar apakšu.
- Edvarts: Guste - klēts galā tiem ošiem, apkapā viņiem mizu! Visapkārt.
1.1.Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
PiemēriKļavas zirgu apgrauztas un cirvjiem apkapātas.
- Kļavas zirgu apgrauztas un cirvjiem apkapātas.
- ..vējš.. šņākdams brāzās pāri pauguram un bezspēka dusmās plosīja bezlapainos, šķembu un ložu apkapātos alkšņu krūmus..
- pārn. Sejas visiem sarkanas, asā sniega apkapātas.
1.2.reti Nopļaut, appļaut ar īsiem izkapts cirtieniem.
PiemēriPēdējo griezienu [ar izkapti] pustukšā izliecis un dažas nesasniegtās smilgas apkapājis, [pļāvējs] pašapzinīgi paskatījās atpakaļ.
- Pēdējo griezienu [ar izkapti] pustukšā izliecis un dažas nesasniegtās smilgas apkapājis, [pļāvējs] pašapzinīgi paskatījās atpakaļ.
- Apkapāt rudziem.. malas.
Avoti: 1. sējums