apkārtceļš
apkārtceļš -a, v.
1.Ceļš, kas ir garāks par kādu citu ceļu, kurš ved uz to pašu vietu.
PiemēriIet pa apkārtceļu.
- Iet pa apkārtceļu.
- ..[pionieris] aizveda sarkanarmiešus pa slepeniem apkārtceļiem uz ienaidnieka ieņemto ciemu.
- pārn. Bet negribu es laipot, Jo laime patiesa pa apkārtceļiem nenāk.
1.1.Apbraucamais ceļš.
PiemēriŠosejas remonta dēļ jābrauc pa apkārtceļu.
- Šosejas remonta dēļ jābrauc pa apkārtceļu.
Avoti: 1. sējums