apmētāt
apmētāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vairākkārt mest (kam) virsū.
PiemēriVai viņš nebij Roberts Neļķe, ko automobilī veda un puķēm apmētāja, kuram sacīja tik daudz skaistu glaimu?
- Vai viņš nebij Roberts Neļķe, ko automobilī veda un puķēm apmētāja, kuram sacīja tik daudz skaistu glaimu?
- Pazīstamie, satiekoties ceļā, sasveicināšanās vietā ņēmās viens otru [cits citu] apmētāt mīkstajām sniega pikām. Dacei katru reizi iznāca pikošanās ar saimnieku.
- Bandīti atklāja uz dzīvokļa logiem ložmetēja uguni un apmētāja māju ar granātām.
1.1.pārn. Sacīt vairākkārt (ko apvainojošu, nepatīkamu, asu, nievīgu).
PiemēriApmētāt kādu lamu vārdiem.
- Apmētāt kādu lamu vārdiem.
- Jo ļaunākiem vārdiem Rudais apmētāja Maiju, jo spēcīgāk dzima pretestība.
Stabili vārdu savienojumiApmētāt (ar) dubļiem.
- Apmētāt (ar) dubļiem idioma — 1. Izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus.2. Noķengāt.
2.sar. Apmetināt [1].
Piemēri«Piedurkņu gali no ilgas valkāšanas apspūruši, bet tos pirms Rīgas braukšanas esat tik prasmīgi apmētājusi, ka pavisam grūti pamanīt.»
- «Piedurkņu gali no ilgas valkāšanas apspūruši, bet tos pirms Rīgas braukšanas esat tik prasmīgi apmētājusi, ka pavisam grūti pamanīt.»
Avoti: 1. sējums