apošņāt
apošņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
PiemēriSuns apošņā slieksni un grīdu.
- Suns apošņā slieksni un grīdu.
- ..Lamiķis lēni un cienīgi, kā pieklājas gudram, mācītam sunim, panāca bērniem pretī un aizdomīgi apošņāja Ērikas mēteļa stūri.
- ..sivēns.. vispirms labi apošņāja, vai piens silē pietiekami silts..
- Pieskrējis viņš [ērzelis] apošņāja Aņu, ļāva tai paglaudīt savu silto, mīksto purnu un atkal aizaulekšoja zālē..
Avoti: 1. sējums