apoloģētika
apoloģētika -as, s.; parasti vsk.
1.Neobjektīva (parasti kādas reakcionāras kustības, virziena, uzskatu) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
Piemēri..mūsdienu buržuāziskā «modernisma» nekritiska apoloģētika..
2.Teoloģijas nozare, kas vēršas pret attiecīgās reliģijas pamatatziņu (dogmu) atspēkojumiem vai apšaubīšanu.
Avoti: 1. sējums