apoteoze
apoteoze -es, s.; parasti vsk.
1.Svinīga, pacilāta nobeiguma aina (teātra izrādē).
PiemēriNo tās [tēmas] intonācijām pēc tam visai dabiski izaug operas nobeiguma kora apoteoze - gaiša, svinīga dziesma par jaunās dzīves uzvaru..
1.1.pārn. Svinīgs, pacilāts nobeigums. Augstākā pakāpe.
PiemēriŠī [Raiņa] optimistiskā atziņa.. neapdziest pat individuālas atšķeltības un bezgalīgas vientulības traģisma apoteoze, slavenajā dzejolī «Kalnā kāpējs».
2.Pasludināšana par dievu (sēnalā Grieķijā, Romā). Arī dievināšana.
2.1.Kādas personas slavināšana.
Avoti: 1. sējums