apputēt
apputēt -putu, -puti, -put, pag. -putēju; intrans.
Pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
PiemēriCeļmalas zāle apputējusi.
- Ceļmalas zāle apputējusi.
- Apputēt ar miltiem.
- Pie loga, kura rūtis ir neskaidras, apputējušas, stāv zēns..
- Vakarā māte paņēma apputējušu vējlukturi un, iededzinājusi lampiņā uguni, gāja apraudzīt kūti..
- Nelaimīgais grāmatvedis! Viņš atgādināja zelta pulksteni, kas tā apputējis, ka nav vairs saredzams ne zeltījums, ne rādāmais laiks.
Avoti: 1. sējums