Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apredzēt
apredzēt -redzu, -redzi, -redz, pag. -redzēju; trans.; pareti
Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu). Pārredzēt.
PiemēriVai, brālīti, vai, brālīti, Tavu lielu gudrībiņu! Ko actiņas apredzēja, To rociņas padarīja.
  • Vai, brālīti, vai, brālīti, Tavu lielu gudrībiņu! Ko actiņas apredzēja, To rociņas padarīja.
  • Bet mežs ir liels, kas nu te visu.. var apredzēt.
  • pārn. Viņi [strādnieki] nedzīvoja vairs izklaidus un šķirti, draudzībai un savstarpējai izpalīdzībai bij atrasti cietāki un stiprāki pamati, viņi sāka apredzēt plašāku apkārtni un iedomāties dziļāk savas dzīves satvarā.
Avoti: 1. sējums