Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apsējs
apsējs -a, v.
1.Tas, kas noder vai ko lieto apsiešanai.
PiemēriAtraisīt sainītim apsēju.
  • Atraisīt sainītim apsēju.
  • Sameklēt maisam kādu apsēju.
1.1.Lentveida saite, ko apliek vai apsien (ap ko).
PiemēriKatras klases pārstāvjiem ap piedurknēm bija savi apsēji. Kura piedurknei apsēju norāva, tas [kara spēlē] skaitījās «ievainots»..
  • Katras klases pārstāvjiem ap piedurknēm bija savi apsēji. Kura piedurknei apsēju norāva, tas [kara spēlē] skaitījās «ievainots»..
1.2.Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai). Pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
PiemēriPārmainīt brūces apsēju.
  • Pārmainīt brūces apsēju.
  • Tīt vaļā apsējus.
  • Māsa ātri tin saiti, mezdama tās līkumus viņam caur padusi un ap kaklu, lai apsējs nevarētu noslīdēt.
  • Dažiem [ievainotajiem] brūces sāka asiņot no jauna, apsēji piesūcās sarkani..
  • Lūzums nebija bīstams, un kauls labi saauga. Nesen ģipša apsēju no kājas noņēma.
1.3.Tas, ar ko apsien (zeķes), prievīte.
PiemēriRakstaini zeķu apsēji.
  • Rakstaini zeķu apsēji.
Avoti: 1. sējums