Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apsargāt
apsargāt -sargāju, -sargā, -sargā, arī -sargu, -sargi, -sarga, pag. -sargāju; trans.
1.Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
PiemēriLaimdota [Lāčplēsim]: Nāc, stājies man ciešāk klāt.. Šī vieta un stunda ir pilna briesmām. - Lāčplēsis: Ļauj mūžam man tevi tā apsargāt!
  • Laimdota [Lāčplēsim]: Nāc, stājies man ciešāk klāt.. Šī vieta un stunda ir pilna briesmām. - Lāčplēsis: Ļauj mūžam man tevi tā apsargāt!
  • Ganāmpulkus apsargāja lieli suņi. Tie turējās kalnu pusē, kur varēja parādīties vilki.
  • Tās [ķīvītes] bezbailīgi un kareivīgi apsargāja no kaitīgiem un asinskārīgiem zvēriem tiklab savas, kā arī kaimiņos apmetušos putnu ligzdas.
1.1.mil. Nodrošināt, aizsargāt (kādu objektu), nepieļaujot pēkšņu pretinieka uzbrukumu, arī izlūkošanu.
PiemēriApsargāt gājienu.
  • Apsargāt gājienu.
  • Oktobra revolūcijas idejām uzticīgais 6. Tukuma pulks devās tālāk uz Petrogradu, lai apsargātu Smoļniju, jauno padomju valdību ar Ļeņinu priekšgalā.
  • Mūsu [strēlnieku] uzdevums bija apsargāt Kremli [1918. gadā]..
Avoti: 1. sējums