apskaidrība
apskaidrība -as, s.; parasti vsk.
Domu, apziņas skaidrība.
Piemēri..[jauneklis] juta, ka viņa dzīvē tuvojas liels apskaidrības mirklis, kas darīs galu visām šaubām..
- ..[jauneklis] juta, ka viņa dzīvē tuvojas liels apskaidrības mirklis, kas darīs galu visām šaubām..
- Tad pēkšņi nāca apskaidrība: «Es vairs nedrīkstu iet mājās ...»
- Viņu piepildīja tāda brīnumaina iekšēja apskaidrība.
Avoti: 1. sējums