apslīkt
apslīkt parasti 3. pers., -slīkst, pag. -slīka; intrans.
1.Noslīkt (par daudziem vai visiem).
PiemēriPāri upei tās [rotas] netika. Lai nekristu gūstā vai neapslīktu upē, bija jāpieņem kauja ar vācu karaspēku.
- Pāri upei tās [rotas] netika. Lai nekristu gūstā vai neapslīktu upē, bija jāpieņem kauja ar vācu karaspēku.
1.1.Tikt applūdinātam (par tīrumiem, augiem).
PiemēriPalejā kartupeļi apslīkuši.
- Palejā kartupeļi apslīkuši.
- «Ir gan jums, vaļiniekiem, dzīve! Vai jums jābēdā, ka tīrums izkalst vai apslīkst, krusa nosit vai tārps noēd?» [Saka saimnieks.]
- Bremze: Un toreiz, kad tev rudzi apslīka - vai es tev neiedevu veseli divi pūri?
Avoti: 1. sējums