Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apslīkt
apslīkt parasti 3. pers., -slīkst, pag. -slīka; intrans.
1.Noslīkt (par daudziem vai visiem).
PiemēriPāri upei tās [rotas] netika. Lai nekristu gūstā vai neapslīktu upē, bija jāpieņem kauja ar vācu karaspēku.
1.1.Tikt applūdinātam (par tīrumiem, augiem).
PiemēriPalejā kartupeļi apslīkuši.
Avoti: 1. sējums