apsveikt
apsveikt -sveicu, -sveic, -sveic, pag. -sveicu; trans.
1.Izpaust savu prieku, atzinību (par ko). Izteikt kādu novēlējumu.
PiemēriApsveikt svētkos.
1.1.Sveicināt.
PiemēriIeva stāvēja pie loga un spēlēja. Jau pa gabalu ieraudzīja viņu [Tomu] un apsveica skaļiem «hallo» saucieniem.
2.Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
PiemēriApsveikt jauno valdības lēmumu.
Avoti: 1. sējums