aptecēt1
aptecēt parasti 3. pers., -tek, pag. -tecēja; intrans.
1.Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriStraume sadalās un aptek akmenim apkārt.
- Straume sadalās un aptek akmenim apkārt.
1.1.trans.
PiemēriMazā upīte aptek taisni pa robežu Kaķīšu zemi..
- Mazā upīte aptek taisni pa robežu Kaķīšu zemi..
- ..aplūkosim, kā izturas plūstoša vide, aptecēdama nekustīgu priekšmetu..
2.Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
PiemēriUzkalniem ceļš aptek apkārt..
- Uzkalniem ceļš aptek apkārt..
3.Aplīt (ar ko).
PiemēriEgles zari aptecējuši ar sveču taukiem.
- Egles zari aptecējuši ar sveču taukiem.
4.sar. Paiet (par laiku, laika posmu).
Piemēri«Mans laiks ir aptecējis. Bet ja jūs gribētu pastāstīt par to nākošo.. Desmit minūtes es vēl varētu uzkavēties.» [Saka avīzes reportieris.]
- «Mans laiks ir aptecējis. Bet ja jūs gribētu pastāstīt par to nākošo.. Desmit minūtes es vēl varētu uzkavēties.» [Saka avīzes reportieris.]
- ..aptecējuši vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
Avoti: 1. sējums