Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apvīlēt1
apvīlēt [apvĩlēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vīlējot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
PiemēriApvīlēt detaļu.
  • Apvīlēt detaļu.
  • Apvīlēt atslēgai robiņus.
  • Apvīlēt zirgam zobus.
  • Komandants bij beidzis apvīlēt nagus kreisajai rokai un paņēma nazīti tajā.
1.1.Mazliet, pavirši novīlēt.
Avoti: 1. sējums