apvilgt
apvilgt parasti 3. pers., -vilgst, pag. -vilga; intrans.
Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
PiemēriSiens pa nakti apvildzis.
- Siens pa nakti apvildzis.
- Nav rītos rasa kokiem nokritusi, Vējš samiegojies ceļa smilgās dus, Jau mašīna uz Vecpiebalgas pusi Jauc grīstē apvilgušos putekļus.
Avoti: 1. sējums