apvilkties
apvilkties -velkos, -velcies, -velikas, pag. -vilkos; refl.
1.novec. Apģērbties.
PiemēriAndrejs, Smilgājos no rīta piecēlies, sāka apvilkties baznīcas svārkos. Māte brīnīdamās skatījās uz dēla ģērbšanos.
1.1.trans. Apvilkt sev (ko).
PiemēriApvilkties kažoku.
2.parasti 3. pers.; pareti Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) — par debesīm. Apmākties (par laika posmu).
PiemēriPamale apvelkas.
3.sar. Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
PiemēriSuns apvilcies dīķim apkārt.
Avoti: 1. sējums