Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apzīmētājs
-a, v.; val.
Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu.
PiemēriApzīmētāja vieta teikumā.
Avoti: