apziņa
apziņa -as, s., parasti vsk.
1.Cilvēka smadzeņu funkcija – objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma.
PiemēriApziņas attiecība pret esamību.
- Apziņas attiecība pret esamību.
- Sečenovs pierādīja, ka cilvēka apziņa, viņa domas ir galvas smadzeņu darbības rezultāts. Bet apziņa attīstās cilvēkam, sākot ar dzimšanas dienu, apkārtējo apstākļu iedarbībā.
- Augusta izmisums auga augumā, kamēr kļuva tik liels, ka nevarēja vairs ietverties viņa apziņā.
2.Spēja pareizi uztvert īstenības iespaidus un uz tiem atbilstoši reaģēt.
PiemēriApziņas traucējumi.
- Apziņas traucējumi.
- Vienu brīdi vēl iekrita prātā, ka visu šo dienu nemaz nav atcerējies tēvu. Viņš gribēja sevi rāt un kaunināt, bet miegs aizvēra apziņas vārtus.
- Rita aizmirsa, ka ir skolotāja, ka zēni trokšņo un ka vajadzētu tos savaldīt. Viņa juta tikai bailes, lielas un nepārvaramas, it kā būtu apziņu zaudējusi.
3.Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta.
PiemēriSavas rīcības pareizuma apziņa
- Savas rīcības pareizuma apziņa
- Vainas apziņa
- Pārākuma apziņa
- Apziņa, ka tagad viņš ir patstāvīgs cilvēks ar pabeigtu.. izglītību, vērta puiša sajūtas neikdienišķas, pacilātas - kā lielos svētkos.
- Kad kaut kur kāds bij sagriezis roku, pārcirtis kāju,.. tad puisis vienmēr to bij dzirdējis ar apziņu, ka viņu nekad nepiemeklēs šādas likstas.
- «Jā, tīkama apziņa, kad kaimiņš nāk pie tevis lūgt, kad tev ir un tu vari aizdot...»
4.Izpratne. Apzinīga attieksme (pret ko).
PiemēriŠķiras apziņa.
- Šķiras apziņa.
- Pienākuma apziņa.
- Ļeņins mācīja partiju.. pacelt masu apziņu līdz avangarda apziņas līmenim..
- Zariņš: Strādnieka apziņas, strādnieka spītības, strādnieka lepnuma viņam nekad nav bijis, un bez tā strādnieks nav strādnieks ...
Avoti: 1. sējums