apšķīst
apšķīst -šķīstu, -šķīsti, -šķīst, pag. -šķīdu; intrans.
1.Tikt apšķiestam, aptrieptam (ar ko).
PiemēriRati apšķīst ar dubļiem.
2.reti Nozibēt, nomirdzēt (ap ko).
PiemēriDzeltenas dzirksteles apšķīda viņai ap acīm un galva noreiba, tā ka vajadzēja apsēsties, lai nenogāztos zemē.
Avoti: 1. sējums