arhitektonika
arhitektonika -as, s.; parasti vsk.
1.Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienība (celtnē).
PiemēriCeltnes arhitektonika.
- Celtnes arhitektonika.
- ..[Mhetas] katedrāles arhitektonikā atmests parastais simetrijas princips, un celtnieki gājuši pa grūtāko, toties īpatnējo un savdabīgo asimetrijas ceļu.
2.Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā). Sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā).
Piemēri..[tēlnieka] pieminekļu arhitektonika, tāpat kā skulpturālā daļa, nav mierīga un statiska, bet.. dinamikas piesātināta.
- ..[tēlnieka] pieminekļu arhitektonika, tāpat kā skulpturālā daļa, nav mierīga un statiska, bet.. dinamikas piesātināta.
- Viss labs jāsaka arī par viņa [komponista] solodziesmu formas izveidojuma arhitektoniku..
Avoti: 1. sējums