arhitektonika
arhitektonika -as, s.; parasti vsk.
1.Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienība (celtnē).
PiemēriCeltnes arhitektonika.
2.Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā). Sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā).
Piemēri..[tēlnieka] pieminekļu arhitektonika, tāpat kā skulpturālā daļa, nav mierīga un statiska, bet.. dinamikas piesātināta.
Avoti: 1. sējums