arvien
arvien [arˈvien] apst.
arvienu [arˈvienu] apst., retāk
1.Vienmēr pastāvīgi.
PiemēriTēvs arvien ierodas laikā.
- Tēvs arvien ierodas laikā.
- Viņš runāja atkal tādā pašā drošā balsī kā arvien..
- Paulim patika bezprātīgā ūjināšana - viņš arvien uzmeklēja tādus kalnus, kas vistālāk nes atbalsis.
- Māte arvien ilgojās pēc savas puses..
1.1.Atkal, no jauna, atkārtoti.
PiemēriUn katra [akmens šķiliņa] izstaro tādu mazu, mazu mirdzumiņu, bet visas kopā tā kvēlo, ka Annele arvien tiek pamudināta pielikt tām roku: vai nav siltas?
- Un katra [akmens šķiliņa] izstaro tādu mazu, mazu mirdzumiņu, bet visas kopā tā kvēlo, ka Annele arvien tiek pamudināta pielikt tām roku: vai nav siltas?
- ..Viņš [ceļinieks] Aiviekstes vai Ventas, Gaujas malā Pa sapņu ceļiem aizmaldās arvien.
1.2.Savienojumā ar «vēl»: visu laiku, nepārtraukti. Joprojām.
PiemēriTēvs vēl arvien strādā.
- Tēvs vēl arvien strādā.
- ...Liene vēl arvien stāvēja pie loga un skatījās uz leju..
- Kalnarijos.. vēl arvien trūka akas, ūdeni stiepa no upes.
- Ilze līdz šim kopa vēl arvienu savu saimnieces soli..
2.parasti savienojamā ar adj. vai apst. pārāko pakāpi. Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
PiemēriKļūst arvien tumšāks.
- Kļūst arvien tumšāks.
- Balsu rūkoņa kļuva arvien rāmāka un rāmāka, pamazām noguldama kā tāla pērkona atbalss.
- Vecais Brīviņš tinās kažokā, sildījās saulītē, bet sala arvien vairāk.
- Gaisā uzziedēja melnās šrapneļa rozes. Sprādzienu skaits arvien pieauga un pieauga.
Avoti: 1. sējums