arvien
arvien [arˈvien] apst.
arvienu [arˈvienu] apst., retāk
1.Vienmēr pastāvīgi.
PiemēriTēvs arvien ierodas laikā.
1.1.Atkal, no jauna, atkārtoti.
PiemēriUn katra [akmens šķiliņa] izstaro tādu mazu, mazu mirdzumiņu, bet visas kopā tā kvēlo, ka Annele arvien tiek pamudināta pielikt tām roku: vai nav siltas?
1.2.Savienojumā ar «vēl»: visu laiku, nepārtraukti. Joprojām.
PiemēriTēvs vēl arvien strādā.
2.parasti savienojamā ar adj. vai apst. pārāko pakāpi. Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
PiemēriKļūst arvien tumšāks.
Avoti: 1. sējums