asfalts
asfalts -a, v.; parasti vsk.
1.Viens no dabiskajiem bitumeniem – tumši brūns, gandrīz melns iezis.
PiemēriAsfalta pulveris.
- Asfalta pulveris.
- Asfalts ir oksidētu ogļūdeņražu maisījums, kas radies, naftai dabiskā ceļā izplūstot zemes virspusē.
2.Asfaltbetons.
PiemēriTie [celtnieki] izlietojuši tūkstošiem tonnu asfalta un paplašinājuši krastmalas braucamo daļu līdz 30 metriem..
- Tie [celtnieki] izlietojuši tūkstošiem tonnu asfalta un paplašinājuši krastmalas braucamo daļu līdz 30 metriem..
2.1.Segums (no asfaltbetona).
Piemēri..[Rīgas] ielas akmeņu bruģa vietā tagad klāj gluds asfalts..
- ..[Rīgas] ielas akmeņu bruģa vietā tagad klāj gluds asfalts..
- Pa Ļeņina ielas gludo asfaltu gandrīz nedzirdami joņo autobusi un trolejbusi.
- To [klusumu] reizēm pārtrauc vientuļas automašīnas, kas ātri aizslīd pa asfaltu, iemetot starmešu gaismas kūļus logos un vārtos.
Avoti: 1. sējums