Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
asimilēt
asimilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.biol. Pārvērst (uzņemtas vielas) organisma audu sastāvdaļās.
PiemēriNo barības, kam ir vienāds sastāvs, katrs organisms ņem un asimilē to, kas atbilst viņa dabai.
2.Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
PiemēriUzvarētāja tauta asimilē pakļautās tautas.
2.1.Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu).
PiemēriAsimilējamā valoda.
3.parasti 3. pers.; val. Pielīdzināt (kādu valodas skaņu) sev (par valodas skaņām).
PiemēriNebalsīgais šņācenis «š» asimilē sekojošo svelpeni «s» (progresīvā asimilācija), piemēram, gaišs > gaišš..
Avoti: 1. sējums