asinskārība
asinskārība -as, s. parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → asinskārs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Asinskāre (2).
PiemēriAsinis, vaidi un pārbiedēts cilvēks viņam [koncentrācijas nometnes sevišķu uzdevumu ierēdnim] radīja prieka sajūtu. Tikai viņa asinskārība kļuva pašam liktenīga.
2.Asinskāre1.
Piemēri..cālēni, kas saslimuši ar niknumu un gatavi cits citu apēst, aizmirst savu asinskārību, ja kūtī iemet krāsainas lentītes.
Avoti: 1. sējums