asinskāre
asinskāre -es, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → asinskārs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..lūsis vienu [stirnu] panācis un nokodis. Lūsi slepkavot, liekas, dzinusi tikai asinskāre, jo stirnu viņš gandrīz nemaz nav aizticis un drīz aizgājis.
2.Vispārināta īpašība → asinskārs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Asinskārība (1).
PiemēriBet ienaidniekam gan Es esmu mūžam skatījies vaigā: Es esmu tur redzējis visu, kas zems.. Un viltību, un asinskāri..
Avoti: 1. sējums