asināt
asināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Darīt asu (darba rīku, kam ir asmens). Trīt.
PiemēriAsināt cirvi.
- Asināt cirvi.
- Asināt nazi uz tecīlas.
- Darba rīkus asina, piespiežot asmens slīpo pusi slīpakmenim noteiktā leņķī un izdarot berzes kustības.
- Akots pameklēja kabatā mazu vīlīti, nosēdās zālē un ņēmās ar to asināt Mārtiņa izkapti.
- Mārcis nokāpa pagrabā, uznesa zāģi un sāka to asināt. Smalki, sudrabaini tērauda puteklīši sakrājās uz drēbēm un nobira uz grīdas.
1.1.Smailināt. Drāzt.
PiemēriAsināt zīmuli ar nazi.
- Asināt zīmuli ar nazi.
- Asināt mieta galu.
1.2.pārn. Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi).
PiemēriKas gan no mums bērnībā nav asinājis prātu mīklu minēšanā ..!
- Kas gan no mums bērnībā nav asinājis prātu mīklu minēšanā ..!
- Viņa [diriģenta] asinātā dzirde vēl atšķir katru instrumentu par sevi. Desmitējādas skaņas viņš reizē dzird un novērtē citu pret citu.
- Pat viņa asinātās jūrnieka acis nespēja izšķilties cauri tvaikainās tumsas blīvumam.
Stabili vārdu savienojumiAsināt mēli.
- Asināt mēli idioma — Runāt asprātības, arī zoboties.
Avoti: 1. sējums