asonanse
asonanse -es, dsk. ģen. -šu, s.; literat.
1.Stilistisks paņēmiens — vienādu patskaņu atkārtošanās (strolā, pantā, frāze u. tml.).
PiemēriSvarīgs valodas fonētiskās organizēšanas veids ir skaņu atkārtojumi - asonanses..
2.Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
Avoti: 1. sējums