Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
astrologs
astrologs -a, v.
astroloģe -es, dsk. ģen. -ģu, s.
Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
PiemēriViduslaikos ar zīlēšanu nodarbojās «zvaigžņu tulki» - astrologi: karaļi algoja astrologus un reizēm lika sodīt tos ar nāvi, ja pravietojumi nepiepildījās.
Avoti: 1. sējums