atšalkt
atšalkt parasti 3. pers., -šalc, pag. -šalca; intrans.
1.Ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) — parasti par vēju, vētru.
PiemēriAtšalc pavasara vējš.
1.1.Atskanēt (par skaņām).
PiemēriAtšalc dziesma.
2.poēt. Pienākt, iestāties no jauna (par parādībām dabā vai sabiedrības dzīve).
PiemēriMaijs ik gadus atšalc ar siltām ziedoņa vēsmām, ar palu ūdeņiem un pirmo puķu smaržu, ar strazdu un cīruļu dziesmām.
Avoti: 1. sējums