Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atauga
atauga -as, s.
1.Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
PiemēriTā ir liela atauga četriem stūriem. Jaunas priedītes labi pusaugā pa vienai vai puduriem kopā..
  • Tā ir liela atauga četriem stūriem. Jaunas priedītes labi pusaugā pa vienai vai puduriem kopā..
  • Lai kāds dzērājs bij vecais Vanags, bet ataugu viņš taupīja, - ragavām ilksi, pat to viņš neļāva nocirst savā mežā.
  • Kolonna atkal gāja caur biezu ataugu.. Ceļš saraucās, un jaunie bērzi mēnesnīcā spīdīgiem zariem skāra karavīru galvas..
1.1.reti Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
Avoti: 1. sējums