Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atbadīt
atbadīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.trans. Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
PiemēriAtbadīt īlenu.
2.parasti 3. pers.; intrans. Ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu. imperf. Badīt pretim.
PiemēriAuns atbadīja telēnam.
Avoti: 1. sējums