atbalss
atbalss -balss, dsk. ģen. -balsu, s.
1.Skaņas, ko atvirza atpakaļ (apkārtējie priekšmeti).
PiemēriSauciena atbalss.
1.1.pārn. Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
PiemēriAtmiņu smeldze dažkārt ir salda, bet aizgājušo dienu atbalsis kā bieza migla aiztin mūsu soļus, un tiem reizēm pietrūkst pilna spraiguma.
2.Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
PiemēriSkatītāju vairumam izrāde patika. Viņi aizgāja mājās saviļņoti, risinādami domas par cilvēka dzīvi, mīlestību vakar un šodien. Panākt šādu atbalsi skatītājā, - tāds acīmredzot bijis teātra mērķis, iestudējot.. lugu.
Avoti: 1. sējums