atblāzmot
atblāzmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja.
1.intrans. Sākt blāzmot (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriAustrumos atblāzmo retu artilērijas šāviņu uzplaiksnījumi..
- Austrumos atblāzmo retu artilērijas šāviņu uzplaiksnījumi..
- Tālu ziemas naktī atblāzmoja ugunsgrēka atspīdums..
- Tad piepeši atblāzmoja no Vecpilsētas puses. Vācu mākslinieku saime aizbēgdama aizdedzinājusi lielo teātri.
1.1.Sākt blāzmot, tiekot apgaismotam.
Piemēri..[dīķis] atblāzmoja sarkans kā asinis.
- ..[dīķis] atblāzmoja sarkans kā asinis.
2.intrans. Atspoguļoties (kur) – par ko blāzmojošu. Atblāzmoties.
PiemēriSejās atblāzmo ugunskura liesmas.
- Sejās atblāzmo ugunskura liesmas.
- Zibeņi atblāzmoja visos istabas stūros.
- Priekšā izaug alksnājs, kura lapās atblāzmo dejojošās Jāņuguņu liesmas.
2.1.pārn. Izpausties (sejā, acīs) – par pārdzīvojumu.
PiemēriSejā atblāzmo prieks.
- Sejā atblāzmo prieks.
3.trans.; reti Atspoguļot (ko blāzmojošu).
PiemēriJūra atblāzmo saulrietu.
- Jūra atblāzmo saulrietu.
Avoti: 1. sējums