Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atdusa
atdusa -as, s.; parasti vsk.; novec.
1.Atpūta (parasti miegā), īsa atpūta.
PiemēriPļāvēji gulēja dienvidus atdusu.
1.1.pārn. Mirušā atrašanās kapā.
PiemēriTur tumšajā kapā ir atdusa salda..
Avoti: 1. sējums