atgrūst
atgrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu; trans.
1.Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). imperf. Grūst nost (sānis, atpakaļ). Grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
PiemēriAtgrūst galdu no loga.
2.parasti 3. pers. Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
PiemēriVienādi elektrizēti ķermeņi atgrūž viens otru.
3.Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis). Atstumt.
PiemēriUpmalis tomēr teica: «Mēs esam cīņas biedri,» - tātad atgrūst viņu negribēja.
3.1.Izraisot negatīvu attieksmi pret sevi, atbaidīt.
PiemēriAtstumt radus ar augstprātīgu izturēšanos.
4.Grūžot atvērt. imperf. Grūst vaļā.
PiemēriAtgrūst lūku.
5.Grūžot atvirzīt šurp. imperf. Grūst šurp. Grūžot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtgrūst ratus uz nojumi.
Avoti: 1. sējums