atgrūsties
atgrūsties -grūžos, -grūdies, -grūžas, pag. -grūdos; refl.
1.Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
PiemēriAtraisījis laivu, ielēcu tajā un atgrūdos ar airi no malas.
- Atraisījis laivu, ielēcu tajā un atgrūdos ar airi no malas.
- ..laivas priekšā vienā vietā ūdens savādi virmo. Straume kā vilciņš griežas riņķī vien, riņķī vien... Viņš tūlīt ar kārti no šīs vietas atgrūžas.
2.parasti 3. pers. Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
PiemēriVienāda nosaukuma elektriskie lādiņi atgrūžas, pretēja - pievelkas.
- Vienāda nosaukuma elektriskie lādiņi atgrūžas, pretēja - pievelkas.
- Visi atomu kodoli ir lādēti pozitīvi un tāpēc atgrūžas.
3.parasti 3. pers.; pareti Neviļus, nejauši tikt atgrūstam vaļā.
PiemēriZēnam atgrūdās durvis.
- Zēnam atgrūdās durvis.
Avoti: 1. sējums