Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atguldīt
atguldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Nolikt, novietot guļus stāvoklī (parasti uz muguras). Noguldīt.
PiemēriAtguldīt slimnieku gultā.
  • Atguldīt slimnieku gultā.
  • Atguldīt bērnu ratiņos.
  • ..Aivars iznes viņu krastā un saudzīgi atgulda maurā.
  • Piecu sešu roku atbalstīts, [ievainotais] Stēģis tika atguldīts garā zemnieku orē dzeltenos salmos.
  • Tad arī Hermīne piecēlās no sava salmu maišeļa, pasniedza Zelmai [slimniecei] tējas krūzi, sakārtoja pagalvi un atguldīja Zelmu atpakaļ.
Avoti: 1. sējums