atgulēt
atgulēt -guļu, -guli, -guļ, pag. -gulēju; trans.
1.Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
PiemēriAtgulēt roku.
- Atgulēt roku.
- Ap septiņiem, kad mugura atgulēta, Jānis paslejas, atbalstās uz rokas.
- Viņa sāni bij atgulēti.
2.pareti Izgulēt (aizkavēto vai neizgulēto miegu).
PiemēriTas varēja nokavēto miegu atgulēt.
- Tas varēja nokavēto miegu atgulēt.
Avoti: 1. sējums